27.11.2020. – 28.01.2021.
Apmeklētāju ievērībai!
Izstādes Saldus pilsētas bibliotēkā apskatāmas ievērojot laika limitu – 30 minūtes.
Mainoties valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa nosacījumiem, var mainīties arī ierobežojošie nosacījumi.
Apmeklējot bibliotēku, obligāti jāievēro visi epidemioloģiskās drošības pasākumi – jādezinficē rokas, jālieto sejas maska , kā arī jāievēro 2 metru distance.
No 2020. gada 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja
ceļojošā izstāde “Viņi un sirdsapziņa”.
Tā veltīta Māra Čaklā 80 gadu jubilejai un atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar OjāruVācieti.
“Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas
draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules,
atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus,” stāsta izstādes veidotāja Dace Micāne-Zālīte.
Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!” (“Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.”), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta slavenajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem” (“.. dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”).
Sirdsapziņa ir arī metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.
Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekli”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi…”, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.
Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti.
